Pagājušās nedēļas garumā visās klašu grupās dzeja izskanēja radoši, brīvi un negaidīti. Latviešu valodas un literatūras pedagogi skolēniem bija sagatavojuši īpašas radošās stundas, kurās dzeja tika ne tikai lasīta un analizēta, bet arī improvizēta dažādās izpausmēs. Dzeja pārtapa kustībā un tēlojumā, vārdos un skaņās, attēlos un asociācijās, spontānos tekstos un dialogos, bet dažkārt – vienkārši negaidītā idejā, kas radās tepat un tūlīt.
Šajās stundās nebija vienas pareizās atbildes vai iepriekš uzrakstīta scenārija. Skolēni tika aicināti ieklausīties vārdos, pamanīt sajūtas, spēlēties ar valodu un uzdrošināties radīt.
Pedagogu radošās stundas pierādīja, ka dzeja var būt dzīva, kustīga, jautra, pārsteidzoša un katram sava. Un varbūt tieši improvizācijā vislabāk var sajust, ka dzejolis nav tikai teksts uz papīra – tas ir veids, kā ieraudzīt un izteikt pasauli.
Paldies skolotājām par radošumu, drosmi eksperimentēt un spēju padarīt mācību stundu par notikumu!
Liels paldies arī mūsu skolēniem par atsaucību, drosmi iesaistīties, radošajām idejām un gatavību izmēģināt ko jaunu. Tieši skolēnu enerģija, iztēle un spontānie risinājumi padarīja šīs stundas patiesi īpašas. Kad skolēns uzdrošinās radīt un skolotājs uzdrošinās ļauties – tad dzeja patiešām sāk dziedāt!
Latviešu valodas un literatūras skolotāja Ilga Šļubčenko
